Pirms došanās

Pavisma nesen, precīzāk aizvakar atklāju pavisam jauku vietu, kur var doties vienkārši lasīt grāmatu, pastaigāties vai sādēt un pūst ziepju burbuļus. Laikam jau vieta domāta reizēm, kad uznāk koku un zaļuma trūkums organismā. Apmēram 2km no mājas atrodas Höfði dabas parks. Neliels, zaļš parks, kur ir ne tikai islandes bērzi, bet arī citi koki un puķes.

Ik peec divām nedēļām mums ir īpašs prieks, jo atbrauc saldējuma mašīna. Kaut kas līdzīgs Latvijas pārtikas mašīnām, kas apbraukā lauku mājas. Bet islandee mājas apbraukaa saldējuma mašīna, kurai ir zvaniņš, lai visi dzirdētu par tās tuvošanos. Saldējuma mašīnas dienas ir kā festivāls vēderam :)

Šodien dodos uz galvaspilsētu – Reykjaviku, uz jau iepriekšminēto koncertu. Sanāks tur būt 2 dienas un jau svētdien atpakaļ ar autobusu. Protams, ar autobusu ir jāceļo daudz ilgāk, tomēr ainava, kas slīd garām logam ir tā vērta.

Tiekamies pēc trīs dienām…

Ligo vakars

Kā īslandieši svin Jāņus Myvatn pusē? Vakar vakarā bija tā sauktais ’Vidusvasaras festivāls’, ko agrāk svinējuši arī vikingi. Galvenā vieta, kur visi pulcējas ir mežs. Es gan īsti nesaprotu, kur gan šeit atrodas mežs, bet gan jau viņi zin. Lūk…visi sanāk kopā mežā, iededzina ugunskuru, dejo vai vienkārši atpūšas. Kaut kāda līdzība ar Latviju arī ir. Runājot ar īslandiešu jauniešiem, uzzināju, ka šie svetki šeit nav nemaz tik populāri.

Un liels paldies rozā paciņas sūtītājiem, kas tieši Līgo dienā nonāca pie manis. Iekšā visādi kārumi, tai skaitā arī jāņu siers. Paldies arī Brīnumai par sveicieniem, kas atnāca kopā ar latvisko kartiņu. Prieks!

 

Diena beidzās ar apmēram 1,5 h izjādi. Bija fantastiski auļot pa laukiem un skatīties vakara saulē. Un tagad man ir jauns draugs – zirgs vārdā Jupiters.

‘Dimantu loks’

Vakar saimniekam (sauktam arī par Kapteini) bija jābrauc uz zivju fermu pēc vairākiem kilogramu zivju, kuras tiek ievestas no Farēru salām. Tā nu es arī tiku līdzi. Izbraucām tā dēvēto ‘Dimantu loku’ . Daļa no ceļa veda cauri arī vienam no četriem Īslandes nacionālajiem parkien – Jökulsargljufur.

Pirmā pieturvieta ūdenskritums Dettifoss, kurš tiek uzskatīts par vienu no iespaidīgākajiem ūdenskritumiem Eiropā (45 m augsts).

Iespaidīgs tas patiešām ir. Atrodoties tā tuvumā var just milzīgu ūdens spēku – ir dzirdami ūdens dārdi. Vislaik apziņa, ka jābūt uzmanīgam, jo apkārt ir slapjš un līdz ar to arī takas slidenas.

Netālu no tā atrodas arī mazāks ūdenskritums – Selfoss (Roņu ūdenkritums – island.v.), kurš augstumā sasniedz 10 m.

Tālāk, pēc apmēram 30 min brauciena pa grūti izbraucamu ceļu, nonākam ļoti īpašā vietā, ar nosaukumu Ásbyrgi. Šajā vietā atrodas kanjons, kura forma ir līdzīga zirga pakavam. Pirms vairākiem tūkstošiem gadu šeit plūdusi upe no ledāja, kas arī izveidojusi kanjonu.

Un vieta īpaša ar to (vismaz man tā paliks tāda atmiņā), ka kanjons ietver sulīgi zaļu mežu. Jāsaka gan, ka lai arī tas ir Īslandes bērzu mežs, kas ir apmēram 3-4 m augsts, tomēr var just cik ļoti tur kūsā dzīvība. Dažādu sugu putni sasēduši uz kanjona sienām un ūdenī plunčājas pīļu bērni.

Ejot pa bērzu meža takām, var just tik ļoti izteiktu koku smaržu, kas atsauc atmiņā Latvijas mežus. Dzīvojot Īslandē lavas lauka vidū, var pierast pie plašumiem un koku trūkuma, bet līdzko esi izbaudījis smaržu un to zaļumu, kas apņem, ieejot mežā, saproti kas ir tas, kas trūkst.

Pēdējā pietura – zivju ferma, kas atrodas Atlantijas okeāna ziemelu daļas krastā.

Mašīnā tiek iecelta kaste pilna ar varavīksnes forelēm un tālāk ceļš turpinās gar okeāna krastu. Skaista diena ar daudz jaukām emocijām un redzētām vietām.

17. un 18.jūnijs

Vakar 17.jūnijā bija Īslandes nacionālā diena.

Visiem brīvdiena, bet, protams, ne tūrisma nozarē. 1944. gadā Īslande kļuva neatkarīga no Dānijas un tieši 17.jūnijs kā svētku diena tika izvēlēta par godu pirmā prezidenta Jón Sigurðsson dzimšanas dienai. Nacionālā dienā ēdām pavisam latviskas pusdienas – cūkgaļu. Diezgan patīkama pārmaiņa.

Toties vakarā zirgu izjāde. Īslandiešu zirgi ir daudz mazāki un ir īpaši ar to, ka izpilda tā saukto ‘5 soļu metodi’. Kad zirgs auļo, tad cilvēks jūtas it kā līganā un mierīgā lidojumā. Ir tikai pareizi jāapsēžas, un šajā brīdī pat turot ūdnes glāzi rokās nekas no tās neizlīs. Man gan nesanāca to izbaudīt, bet priekšā vēl visa vasara :)

Šodien no debesīm krita smalki, smalki krusas graudiņi (bet tikai mazliet). Jā, ar laikapstākļiem neko šeit nevar saprast – vienu dienu silts, otru – var būt pat sniega vētra, kā īslandieši stāsta.

Manas simpātijas ir iekarojis kads pensionāru pāris no Šveices. Kungs runā angliski un dara to gramatiski pareizi, uzsverot pilnīgi katru vārdu. Un runā tik patiesi, ar emocijām. Smaids sejā parādās. Ja jūs zinātu, cik viņam garšīgi smiekli. Nu tādi, kuriem nevar nesmieties līdzi.

Vakariņās viens no tradicionālajiem īslandiešu ēdieniem – aitu galvas.

Pārgājiens

Pagājušā svētdiena – brīvdiena. Somā tika ieliktas sviestmaizes un dzeramais, kājas ērti apavi un aidā… sākās pārgājiens. Ezera apkārtnē ir speciāli marķētas takas tūristiem, kuras netiek izmanotas masveidā, jo ved cauri kalnainiem apgabaliem un ir diezgan garas. Kartē ar sarkanu krāsu atzīmētas takas, kuras arī iekļāvu savā maršrutā. Kopējais garums apmēram 28 km.

Kalni un lejas, lavas lauki, šauras, stāvas, platākas, lēzenas takas un taciņas. Reljefs ir tik dažāds un ainava mainās. Cik labi ir stāvēt pakalna virsotnē un pārredzēt plašo apkārtni, tik pat savādi ir vienam atrasties milzīga lavas lauka vidū un saprast, cik daudz līdzenumus ir pārklajusi lava pirms daudziem simtiem gadu.

Lūk, arī mans pārgājiena mērķis – Hliðarfjall. Tā kā šis kalns atrodas maršruta beigu posmā, tad, protams, spēka bija tik cik bija atlicis.

Taka, kas veda kalnā bija diezgan stāva, līdz ar to spēks kājās ir galvenā atslēga, lai tiktu augšā. Ik pēc dažiem metriem atpūta.

Lai arī kapšana bija fiziski ļoti grūta, tomēr skats, ko bija iespēja redzēt, uzkāpjot šajā kalnā, bija to vērts. Sēdēju uz akmens, šūpināju kājas un skatījos. Ilgi jo ilgi.

Ainava tur augšā paveras tik fantastiski skaista.

Tā bija skaista diena, kas deva ļoti daudz enerģijas arī šodienai. Kā saimnieks saka: “Kalni dod spēku un uzlādē. Tu atnāc un uzreiz var redzēt, ka esi pilns ar enerģiju”. Bet speks jau slepjas ne tikai tur.

Siltā pelde un kāpiens

Beidzot, beidzot ir arī 10.jūnija vakara un 11.jūnija agra rīta turpinājums. Šeit zūd laika izjūta, tāpēc arī rakstu ar dažu dienu nokavēšanos.

Tātad, tajā vakarā bijām peldēties. Šoreiz gan ne ezerā vai siltā baseinā, bet gan pavisam interesantā un neparastā vietā – plaisā, kas izveidojusies zemestrīces rezultātā pirms daudz jo daudziem gadiem un pa kuru pašreiz plūst lēna, bet ļoti silta straume. Šī vieta netiek reklamēta tūristu brošūrās un agrāk par šo dabas veidojumu zināja tikai vietējie iedzīvotāji. Protams, ziņas izplatās, bet tik un tā var just, ka cilvēki vēlas, lai kaut kas paliktu īpašs, tikai viņiem zināms.

Nokāpt lejā pašā plaisā nav viens no tiem vieglākajiem uzdevumiem, bet to izdarot ir brīnišķīga iespēja baudīt siltu un patīkamu peldi. Laikam pareizāk būtu ne pelde, bet vienkārši atpūta un sēdēšana ūdenī, jo plaisa ir tikai 2m plata (skats no augšas).

Ūdens ir ļoti tīrs un 38°C. It īpaši patīkami ir peldēties ziemā, kad gaisa t° ir mīnusos. Cilvēks sēž siltā ūdenī plaisas iekšienē un raugās debesīs. Lejā ir krēsla, bet nav pavisam tumšs, kā tas izskatās bildē (zibspuldze uzdarbojas).

Vēlāk apskatījām arī karstās alas, kur arī ir iespējams peldēties jeb sēdēt tvaiku mutulī, jo tur t° sasniedz pat 42°C. Ir divas alas - viena vīriešiem, otra sievietēm.

Netālu, tajā pat apkārtnē ir pavisam cita plaisa – gan mazāka par iepriekšejo. Bet atšķirība ir tāda, ka tā ir kontinentālo plākšņu sadursmes vieta, kur stiepjas cauri visai Īslandei. Nostājies pāri plaisai un ar vienu kāju esi Eiropā, ar otru – Amerikā. Universitātes studenti izgudrojuši un uzstādījuši interesantu veidojumu, pēc kā var noteikt par cik cm plāksnes gada laikā attālinās viena no otras (gada laikā tie ir apmēram 2cm).

Bet latviešu dāmām nepietiek tikai ar peldi, tāpēc kā labs dienas noslēgums (jeb jaunas dienas sākums) tika izvēlēts kāpiens blakus esošaja krāterī Hverfell (jeb Hverfjall).

Krātera dziļums ir 140 m un 1000 m apkārtmērs.

 

Uzkāpjot krāterī paveras brīnišķīgs skats uz dūmakaino ezera apkārtni. Kā nekā ir apmēram 02:00 no rīta. 

Apgājam apkārt pa krātera malu un gājiens beidzās ar diezgan stāvu taku, kas veda lejup. Sanāca tāds raits solis, bet toties ātri tikām lejā. Un visbeidzot, plkst.04:00 no rīta,  prieks par paveikto tika iemūžināts fotogrāfijā ar lavas izveidotu arku.

 

 

Laba diena

Šodien dzinām aitas uz kalniem, kur tās paliks līdz augusta beigām. Īstenība aitu dzīšana ir ļoti labs sports- praktiski visu laiku ir jāskrien un jāuzmana, lai bars turas kopā. Nav joka lieta, it sevišķi ar gumijas zābakiem skriet pa lavas laukiem :) Dzīšanas laikā tika apturēta visa satiksme un labi, ka vietējie arī ir apmācīti kā to lietu dara, jo palīdzība tiešām noderēja.

Dienas vislielākais prieks ir ziņa par koncertu Reykjavikā 28.jūnijā. Uzstāsies Bjorka un Sigur Ros (pazīstamākie Īslandes dziedātāji, kas šovasar apciemos arī Latvijā). Un vēl - koncerts ir par brīvu!!! Tiek meklētas jau biļetes ceļam uz galvaspilsētu.

Vakariņās latviešu pankūkas un piparmetru tēja. Pēc tam sekos kaut kas ļoti interesants, bet par to rīt…

Pārdomas

Divas pilnīgi dažādas dienas.

Vakar vārds ‘atpūta’  praktiski vispār netika lietots. Viesi sabrauca tik daudz, ka skraidījām uz visām pusēm. Bet atklāju ko jaunu tieši sevī – šādās saspringtās situācijās pēkšņi iestājās pilnīgs miers. Es taču esmu cilvēks, kas konkrētās situācijās nevajadzīgi uztraucas. Acīmredzot, cilvēks sevi iepazīst ar katru dienu arvien vairāk.

Šodien atkal bija ļoti mierīga diena. Laiks apmācies un likās tāds gauss. Varēju apsēsties un vienkārši nedarīt neko, baudīt vietu un tās skaistumu. Nav iespējams saplānot savu laiku nedēļu uz priekšu, jo nevar zināt kas notiks pat nākamajā dienā.

Šajās dienās visvairak un patīkami pārsteidz īslandiešu attieksme vienam pret otru. Myvatn ezera apkārtnē atrodas vairākas viesu mājas, viesnīcas, bet, neskatoties uz lielo konkurenci, viens otram izpalīdz visdažādākajās situācijās. Jo īpaši visgrūtakajās. Liekas, ka tā ir tāda neizskaidrojama vienotība.

 

Koncerts

Vakar bija gara diena un, protams, pirksti arī piekūst, tāpēc tiem galīgi negribas skriet pa klaviatūru.

Lielākais notikums šajās dienās ir mūzikas festivāls, kas notiek te pat Mývatn ezera apkārtnē. Korim no Reykjavikas šogad aprit tieši 100 gadi, tāpēc tas sniedz vairākus koncertus. Arī mūsu viesu mājā un kotedžās ir apmetušies daži dziedātāji.

Vakar ap plkst.21:00 bija vienreizāja iespēja aizbraukt uz koncertu, kas notika klints iekšienē – vietā, kur pašreiz atrodas spēkstacija. Šis bija īsts islandisks koncerts, jo tūristiem tas netika pārāk daudz reklamēts. Tomēr cilvēku bija daudz un vismaz 1/3 no tiem aizņēma paši kora dalībnieki. Dziedātāji, uzvlikuši islandiešu tradicionālos aitas vilnas džemperus, ar savām balsīm spēja radit brīnišķīgu atmosfēru. Stāvēju un klausījos, un priecājos, ka mūzikā valodas barjera nav svarīga.

Pie ieejas klintī mūs sagaidīja dažādu veidu ksilafonu ansamblis.

Ieeja. Katram apmeklētājam tika izdalīta balta ķivere drošības apsvērumu dēļ. To gan nācās izmantot tikai ejot 20 m līdz galvenajai zālei.

Koris. Ik pēc 20 min mainījās sastāvs.

Atpakļceļā iebraucām Grenjaðarstaður – vietā, kur atrodas senās islandiešu mājas ar zāles jumtiem. Tās bija apdzīvotas līdz pat 1949.gadam. Tagad tur atrodas muzejs.

Talkas dienas noslēgums

Pašreiz ir diezgan daudz jastrādā – tūristu skaits pieaug. Šodien notika arī lielā talkas diena – uzvilkām gumijas zābakus un siltāku džemperi un devāmies tīrīt apkārtni. Ak, ko gan šeit var atrast. Liela rosība šeit diezgan bieži sastopama, jo vienmēr atradīsies kāds darbs.

Pēc laba darba nāk arī pelnīta atpūta, kā jau mēs visi zinām. Un šovakar ap plkst 23:00 devāmies uz pavisam netālu vietu, kas ir unikāla – Hverir jeb karsto avotu apgabalu. Karstais ūdens nāk no apmēram 1000 m dziļuma, kur tā temperatūra ir 200°C. Virszemē tas parādās dubļu veidā un tā t° ir 100°C. Iespadīgi. Jāsaka, ka dabas unikalitāte mani šeit pārsteidz ar katru dienu.

šoreiz maza fotosesija no karsto avotu apmeklējuma:

Dubļu burbulis palielinājumā

Lai arī bija auksts un pūta diezgan stiprs vējš, tomēr pats vakars bija neaprakstāmi skaists. Braucot ar mašīnu, bija jāsakoncentrējas, lai neskatītos apkārt. Grūts uzdevums.

Myvatn ezers. Šoreiz citā gaismā