Īslande ir drošāka valsts, kur esmu bijusi. Pat pārak droši, ka vairs nav nojausmas, kur tam visam ir robeža.
Mūsu viesu māja ir vaļā visu diennakti, 24 stundas. Nezinu vai šai mājai vispār ir tādas ārdurvju atslēgas. Bet neviens par to neuztraucas. Tāpat arī kotedžām atslēgas tiek turētas vislaik durvīs, vēl pietam ārpusē visu laiku, ja arī viesi tur neatrodas.
Vel labāks stāsts ir par mašīnām. Tās arī vislaik stāv vaļā un vēl pie tam ar visām atlsēgām iekšā. Neatkarīgi no tā vai masīnas atrodas pie mājas, veikala vai krātera :) Vienreiz vajadzēja doties uz pilsētu un atstāt masīnu lidostā, lai pēc tam vēlāk saimnieka dēls to paņemtu. Nezinājam kur atstāt atslēgu, tapēc dēls piedāvaja 2 variantus: 1) atstāt atslēgu vienkārši mašīnā vai 2) ielikt atslēgu plastmasa maisiņā un uzlikt uz riepas (tā lai neviens neredz). Ko izdarījām? Atdevām atlsēgas lidostā, tantei :)
Ja tāda drošība, tas nozīmē, ka ikviens uzticas otram. Un to, lūk, ir prieks redzēt un sajust.
Šovakar atkal viens no skaistajiem saulrietiem. Varetu veidot veselu galeriju tikai no bildēm, kas ir ar skatu uz ezeru. Te jau atkal viena :)
Augusts 1, 2008 plkst. 2:14 pēcpusdienā |
Cau, maziņā ;) Baigi labie ieraksti, klausies…Nu tad gaidam Tevi atpakal…ceru ka buusi laikaa…Esmu jau noilgojies…Un neko ari neesi nokavejusi-ne Livas, ne kada cita mums zinama cilveka kaazas…Nu jaa…taa jau vins ir…Visi precas…Nu ja…Ta lab, cau!!! Te vispar es, taa, kas Z kojaas, 206. pa labi dziivo…Ta ka tiekamies, maziņā… ;)