Salas austrumos ir skaisti. Liekas, ka kalni tur vēl augstāki un pļavas zaļākas.
Pirmajā dienā apciemojām austrumu galvaspilsētu Egilsstadir. Sapirkāmies maisus ar šokolādēm un nu austrumu pilsēta tiek dēvēta arī par ‘šokolādes pilsētu’. Tālāk jau ceļš veda uz okeāna pusi.
Vēlak arī pikniks ciemā Bakkagerdi (maziņš ciemats tieši pie okeāna). Laimīgi ēdām līdzpaņemtās pusdienas un baudījām sauli. Turpat netālu pakalns. Tik vienkāršs, cik nu vienkāršs var būt. Bet tur, lūk, dzīvojot elfi un tikai retajam ir dotas spējas, lai tos redzētu. Interesanti, bet daži sastaptie īslandieši no sirds tic elfiem.
Satikām arī zvejnieku. Tā bija viena no viņa laimīgākajām dienām, jo noķerto zivju svars pārsniedza 1 tonnu. Lepni mums rādīja savu gūto lomu.
Nākamaja dienā devāmies uz hidroelektrostaciju, kas atrodas netālu no lielāka Eiropas ledāja Vatnajokull. Stacijas izmēri ir milzīgi. Un zem zemes ir vēl plašāk. Redzejām tik to aisberga augšējo (redzamo) daļu. Stacija atrodas vietā, kur nav koki un zāle arī ir tikai dažās vietās. Pārsvarā visur ir pelēcīgs tuksnesis un kalni. Atkal un atkal no jauna mani nebeidz pārsteigt tas, ko tik cilvēks var izgudrot un radīt.
Atpakalceļā uz mājām iegriezāmies fermā, kur tiek audzēti ziemeļbrieži. Te es ar saviem draugiem (tai skaitā ziemeļbriedi Rūdolfu).
Laba kompānija, skaista daba un vēlme redzēt un iepazīt, šīs brīvdienas padarīja brīnišķīgas. Tādas siltas!
